Vai ir izdevīgi ražot degvielu, izmantojot mazas kokskaidu granulu iekārtas?

Jan 14, 2026

saturu

Degvielas ražošanas rentabilitāti, izmantojot Flat Die koksnes granulu ražošanas mašīnas, galvenokārt nosaka spēcīgs politikas atbalsts, kas arī ir viena no pašreizējās nozares galvenajām priekšrocībām. Valsts līmenī tādos dokumentos kā “Rīcības plāns oglekļa emisiju maksimumam līdz 2030. gadam” un “14. piecgadu plāns atjaunojamo energoresursu attīstībai” biomasas enerģija ir skaidri norādīta kā galvenais attīstības virziens, nodrošinot papildu elektroenerģijas cenas subsīdiju 0,05 juaņas par kilovatu-stundu, līdz 2 līmenī ir derīgi biomasas 2 stundu projekti. politikas atšķirības vēl vairāk uzlabo rentabilitāti: Šaņdunas province nodrošina subsīdiju 15 juaņa/GJ apmērā, pamatojoties uz siltuma jaudu biomasas gazifikācijas iekārtām, kuras apkures sezonā darbojas stabili; Guandunas province ir izveidojusi īpašu fondu, lai atbalstītu novatoriskas biomasas enerģijas tehnoloģijas; un Šaņdunas province ir arī norādījusi, ka elektrotīkla elektroenerģijas cenas subsīdija biogāzes elektroenerģijas ražošanas projektiem 2026.–2027. gadā tiks palielināta līdz 0,75 juaņām. Šīs subsīdijas tieši samazina ražošanas izmaksas un palielina projekta tīro peļņu.

Papildus tiešajām subsīdijām rentabilitāti vēl vairāk stiprina diversificēts ieņēmumu modelis, ko veido zaļo sertifikātu tirdzniecība un oglekļa tirgus mehānismi. 2025. gadā biomasas zaļo sertifikātu vidējā darījuma cena sasniedza 58 juaņas par vienu sertifikātu, un CCER (sertificēto emisiju samazinājumu) cena palika stabila – 60-68 juaņas par tonnu. Tiek prognozēts, ka 2026. gadā vidējā cena nacionālajā oglekļa tirgū pārsniegs 70 juaņas par tonnu. Tas nozīmē, ka mazo kokskaidu granulu ražotāja ražošanas projekti papildus pamata ieņēmumiem no degvielas pārdošanas var gūt papildu ienākumus no oglekļa aktīvu tirdzniecības, ļaujot projektiem bez valsts subsīdijām joprojām sasniegt 7,5–9,2% pašu kapitāla iekšējo atdeves likmi. Vienlaikus atjaunojamās enerģijas kvotu sistēma nosaka, ka katram reģionam ir jāatbilst minimālajam patēriņa svaram, kā arī politika, kas nosaka, ka līdz 2025. gadam visā valstī ar oglēm darbināmās enerģijas vienībās biomasas sajaukšanas attiecība ir lielāka vai vienāda ar 10%, tieši bloķējot stabilu pieprasījuma tirgu, kura vērtība ir desmitiem miljardu juaņu, nodrošinot produktu pārdošanu.

Apvienojumā ar konkrētu izmaksu{0}}ieguvumu modeli ir skaidri redzams peļņas potenciāls, ko nodrošina šīs politikas. Piemēram, biomasas granulu ražošanas līnija ar ikdienas produkciju 20 tonnas, izejvielu izmaksas ir 500 juaņas par tonnu, gatavā produkta pārdošanas cena ir 950 juaņa par tonnu un bruto peļņa par tonnu ir 450 juaņa. Pēc visaptverošo izmaksu, piemēram, darbaspēka, zemes nomas, elektrības un aprīkojuma uzturēšanas izmaksu atskaitīšanas, ikdienas tīrā peļņa var sasniegt 7110 juaņas, bet gada tīrā peļņa pārsniedz 1,7 miljonus juaņu. Aizdevuma investīcijas 3 miljonu juaņu apmērā var atpelnīt mazāk nekā divu gadu laikā. Ja pievieno vietējās apkures subsīdijas un oglekļa tirdzniecības ieņēmumus, papildu ieņēmumi par tonnu var sasniegt 65-85 juaņas, vēl vairāk palielinot gada peļņu par 470 000-610 000 juaņu un saīsinot ieguldījumu atmaksāšanās periodu līdz aptuveni 1,5 gadiem.

Politikas dividenžu turpināšana nodrošina stabilu garantiju degvielas ražošanas rentabilitātei, izmantojot mazas plakanas koksnes granulu ražošanas iekārtas. Investoriem precīza politikas vadlīniju izpratne, atbilstoša pieteikšanās subsīdijām un oglekļa aktīvu atdevei var efektīvi samazināt ieguldījumu riskus un palielināt peļņas potenciālu, padarot šo par vienu no labākajiem iespēju logiem šajā jomā.